Dilles

dilles nissiDilles ir ļoti sen pazīstams viengadīgs augs, ko var audzēt dārzā Latvijas klimatiskajos apstākļos no maija līdz oktobrim. Dilles ir ar aromātiskām vielām un ar C vitamīnu (svaigās dillēs tā ir aptuveni 110 mg) bagāts garšaugs. Dillēs ir daudz dažādu minerālsāļu, P vitamīns, karotīns. Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša, un tās var izmantot gandrīz visu gadu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā. Dilles labi saglabājās sasaldētā veidā, tāpēc ziemā tās ir labs papildinājums ēdienam. Kulinārijā dilles ir ļoti iecienītas. Svaigās zaļās diļļu lapas liek pie biezpiena, siera, mērcēm, kā arī pie olu, gaļas, zivju, kartupeļu, sakņu un sēņu ēdieniem. Dilles parasti pievieno jau gatavam ēdienam, lai nezustu to skaistā zaļā krāsa un izteiktā smarža.

Lociņi

loki fotoLociņus iegūstam no sīpoliem, savukārt sīpoli ir dārzeņi, kurus bagātā ēterisko eļļu sastāva un īpatnās garšas dēļ pieskaita garšaugiem. Sīpolu bumbuļos vitamīnu ir maz, toties to sevišķi daudz ir sīpolu lokos - C vitamīns un karotīns. Lociņus pievieno pie dažāda veida salātiem , gatavo loku salātus.

Pētersīļi

petersilis Pētersīlis tiek uzskatīts par visizplatītāko zaļo garšaugu pasaulē. Pētersīlis satur daudz minerālvielu – kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas. Pētersīļi uzskatāmi par ļoti labu visiem pieejamu vitamīnu un minerālvielu avotu. Pētersīļu lapās ir ļoti daudz dažādu vitamīnu, īpaši C vitamīna. Pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet to var izmantot arī kosmētikā. Pētersīļi ir vairāk piemēroti sautējumiem, zupām, buljoniem un olu ēdieniem, kā arī dārzeņu ēdieniem – burkāniem, zirņiem, kolrābjiem, tomātiem. Ar pētersīļiem uzlabo sēņu, zivju un dažādus gaļas ēdienus.

Dekoratīvie pētersīļi

dekorativais petersilis Pētersīlis tiek uzskatīts par visizplatītāko zaļo garšaugu pasaulē. Pētersīļu saknes satur 0,1% ēterisko eļļu, glikozīdus un gļotvielas. 100 gramos lapu var būt līdz 7 mg ß–karotīna, 100 mg C vitamīna, B grupas vitamīni, 340 mg kālija, 245 mg kalcija, 120 mg fosfora. Tāpēc arī pētersīļi uzskatāmi par ļoti labu visiem pieejamu vitamīnu un minerālvielu avotu. Vispopulārākie ir divu veidu pētersīļi – kruzuļainie un gludlapu. Kruzuļainie izskatās krāšņāki un dekoratīvāki, taču tiem nav tik intensīva garša un izsmalcināta smarža, kā gludlapu pētersīļiem. Kruzuļainos pētersīļus vairāk izmanto ēdienu rotāšanai, piemēram, gaļas un zivju platēm, kā arī aukstajām uzkodām. Sakapātus kruzuļainos pētersīļus pievieno arī majonēzei, jogurta un krējuma mērcēm, biezpiena ēdieniem, garšaugu sviestam un salātu mērcēm. Svarīgi zināt, ka kruzuļainie pētersīļi vārīšanas vai karsēšanas laikā zaudē garšu, krāsu un vitamīnus, savukārt gludlapu pētersīļi ir piemēroti karsēšanai.

Selerijas zaļumi

selerija foto Selerija ir dārzenis, ko Latvijā izmanto galvenokārt kā garšaugu. Izšķir lapu, kātu un sakņu selerijas. Lapu un kātu selerijās ir daudz vitamīnu un tādu bioloģiski aktīvu vielu, kam liela nozīme gremošanas regulēšanā un nervu tonusa uzturēšanā. Selerijas satur B1,B2,PP,C vitamīnus un kālija, dzelzs, fosfora, magnija, kalcija minerālvielas. Selerijas tiek pamatoti uzskatītas par ļoti vērtīgu garšaugu. Kulinārijā tās ieņem īpašu vietu, jo tiek ļoti plaši izmantotas pie salātiem, zupām, mērcēm un citiem ēdieniem, kā arī ēdienu dekorēšanai.

Zaļumu komplekts

zal kmpl 80 Zaļumu komplektā ietilpst lociņi un dilles.