Baziliks

 

baziliks Baziliks ir ļoti aromātisks augs ar rūgtenu garšu. Tā smarža atgādina neļķu vai muskatriekstu smaržu. Tiek izmantotas svaigas vai kaltētas lapas. Ļoti lielu popularitāti Latvijā baziliks ir ieguvis tieši pēdējā laikā. Baziliks satur 1,5% ēterisko eļļu, 6% miecvielu, glikozīdus un saponīnus. Bazilika ēteriskajām eļļām piemīt baktericīda iedarbība. Tautas medicīnā baziliku lieto pret vēdera uzpūšanos, urīnpūšļa iekaisumu, kā arī brūču skalošanai. To pievieno arī zāļu vannām. Šim garšaugam uzturā ir ļoti plašs izmantojuma spektrs. To pievieno dārzeņu ēdieniem, svaigiem salātiem, makaronu ēdieniem, pie zupām, mērcēm, picu un olu ēdienu gatavošanā, kā arī gurķu un kabaču marinādei. Ar svaigām lapām dekorē ēdienus un aromatizē etiķi. Baziliks ļoti populārs ir itāliešu virtuvē. Baziliks ir pamatgaršviela Dienvideiropas, Indijas, Amerikas Savienoto Valstu virtuvē.

 

Koriandrs /kinza/

kinza foto Koriandrs ir viens no vissenāk pazīstamajiem garšaugiem. Koriandrs (kinza) ir garšaugs, kura svaigajās lapās ir daudz vitamīnu. Koriandrā ir 0,4 –0,8% ēteriskās eļļas, pektīni, miecvielas, C vitamīns. Kulinārijā izmanto gan koriandra lapas, gan sēklas salātu, rīsu, kompotu, zivju, konditorejas izstrādājumu, maizes, marcipāna, pupiņu un zirņu, kāpostu, biešu un burkānu pagatavošanā.

Piparmētra

piparmetra

Garšaugs, kas satur līdz 2,5% ēteriskās eļļas (tajā ietilpst mentols, pinēns, mentofurāns, miecvielas, flavonoīdus u. c.). Augam ir dezinficējošas īpašības. Tautas medicīnā piparmētru tēju lieto pret sirds mazspēju, klepu, kā arī mutes dobuma dezinfekcijai, nervozitātes mazināšanai, sviedrēšanai. Kulinārijā izmanto savvaļas vai kultivēto augu jaunās lapas, dzinumus svaigā vai kaltētā veidā. Piparmētras lieto kokteiļu, kvasu, tējas gatavošanai, kā piedevu salātiem, dārzeņu, gaļas, zivju un saldiem ēdieniem. Īpatnēju garšu piparmētras piedod putraimu desām un dažādām mērcēm. Piparmētras ir izmantojamas arī dekorēšanai. Latvijā izsenis ir iecienīta piparmētru tēja.

Timiāns

timians nissi

Timiāns jeb parastais mārsils ir daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs. Timiānā ir 2% ēteriskās eļļas, rūgtvielas, miecvielas, saponīni u.c. Ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa ir timols (20–40%). Timiānam piemīt baktericīda un dezinficējoša iedarbība. Tautas medicīnā to plaši lieto pret garo klepu un bronhītu, jo tas sašķidrina gļotas. Tā preparāti ir pertusins, Hartmana šķīdums u.c. Timiānam ir patīkams, stiprs aromāts un asa, nedaudz rūgtena garša. Farmaceitiskajā rūpniecībā to izmanto sīrupu, ekstraktu un ārstniecisko tēju gatavošanai. Ēteriskā eļļa tiek pievienota mutes skalojamiem līdzekļiem, zobu pastām, ziepēm. Stiprās garšas dēļ kulinārijā timiāns jālieto uzmanīgi, nelielā devā. Tas labi iederas treknas gaļas un kartupeļu ēdienos, zupās. Timiānu ļoti bieži izmanto visdažādāko kūpinājumu pagatavošanā, pievieno sēnēm, medījumiem, zivīm, pupiņu un zirņu zupām, kartupeļu salātiem.

Rozmarīns

rozmarins Rozmarīns – garšaugs ar adatveidīgām lapām. No rozmarīna lapām un ziedošiem zariem iegūst ēterisko eļļu – rozmarīneļļu. Rozmarīnam ir spēcīga kampara smarža un viegli rūgtena priežu skujām līdzīga garša. Rozmarīna ēteriskās eļļas ierosina apetīti. Svaigā vai kaltētā veidā to liek pie salātiem, zivīm un putnu gaļas ēdieniem Intensīvās smaržas dēļ rozmarīns lietojams mazās devās – aptuveni 1 tējkarote uz 1 kg ēdiena, turklāt tas pievienojams ēdienam tikai gatavošanas beigās. Šī garšviela bagātina ēdienus, zivis, dārzeņus, medījumus, ātrās uzkodas, mīklu. Rozmarīnu lieto kopā ar pētersīļiem, bet nekad kopā ar lauru lapām. Žāvētas lapas labi noder tējai un limonādei.